grodums
grodums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → grods, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDzijas grodums.
1.1.pārn. Mērķtiecība, skaidrība (parasti mākslas darba kompozīcijā).
Piemēri..tajā [romānā] nav tā kompozicionālā groduma, problēmas risinājuma monolītā mērķtiecīguma.., kas atrodams iepriekšējos labākajos.. [rakstnieces] darbos.
Avoti: 3. sējums