žāvētājs
žāvētājs -a, v.
žāvētāja -as, s.
1.Darītājs → žāvēt.
2.v. Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
PiemēriSalikusi traukus žāvētājā, viņa izgāja pagalmā un aizstaigāja līdz šķūnim.
- Salikusi traukus žāvētājā, viņa izgāja pagalmā un aizstaigāja līdz šķūnim.
- ..kādā pavasara rītā gados vēl jauna sieva žāva veļu ārā, jo žāvētājs bija samaitājies.
- Īpatnēja konstrukcija ir jaunajam trauku žāvētājam. Dažās sekundēs to var izjaukt.
Avoti: 8. sējums