Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
līdējs
līdējs -a, v.
līdēja -as, s.
1.Darītājs → līst [1].
2.Cilvēks, kas liekuļo, iztop. Pielīdējs.
Piemēri..līdējs, taisni cauri izlīst saimniekam, gluži tāpat kā Leikartu Lība saimniecei... Aplēkāt, izkalpot.., bagāto vēl bagātāku taisīt, bet pašam lāga krekla nav mugurā.
  • ..līdējs, taisni cauri izlīst saimniekam, gluži tāpat kā Leikartu Lība saimniecei... Aplēkāt, izkalpot.., bagāto vēl bagātāku taisīt, bet pašam lāga krekla nav mugurā.
  • «Vēl jūsos [zemniekos] ir tas pats vecais klaušu laiku līdēju un verdzības gars. Kunga priekšā rāpojat un krītat uz vēdera.»
  • Un tādēļ es pateicos tēvam, ka nebij viņš līdējiem draugs, Ka mani par liekuļa meitu nevienam nav tiesību saukt..
Avoti: 4. sējums