lidināties
lidināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.parasti 3. pers. Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) — parasti par putniem, kukaiņiem.
PiemēriGaiss bija tik sutīgs un smags, ka pat vieglās bezdelīgas nejaudāja pacelties pāri jumtiem, bet lidinājās gar pašu zemi.
1.1.pārn. Viegli, strauji vērsties (uz ko) — piemēram, par domām, iztēli.
Piemēri..cik lieliska sajūta, ja nav jāsteidzas, ja doma var lidināties, kur vien tai tīkas, un tā nav iejūgta smaga uzdevuma ratos.
2.Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) — par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
PiemēriStundām ilgi pār pļavām, krūmiem un mežu galotnēm lidinājās izlūklidmašīna.
3.parasti 3. pers. Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) — parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
PiemēriPieneņu pūkas lidinās gaisā.
3.1.pārn. Izplatīties, plūst (par smaržām).
PiemēriGaisā lidinās viegla smarža.
3.2.pārn. Izplatīties (par skaņām).
PiemēriVēl ilgi pāri vasaras novakarē iegrimušās pilsētas namiem kopā ar kaijām lidinājās tālē gaistoša kuģa balss.
Stabili vārdu savienojumiLidināties pa mākoņiem (arī gaisu).
Avoti: 4. sējums