Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lidināt
lidināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
PiemēriLidināt balonu.
1.1.Mest.
PiemēriPats esmu dažreiz akmeņus sviedis - pār upēm un jumtiem tos bērnībā lidinājis.
2.parasti 3. pers.; intrans.; novec. Lidināties1.
PiemēriŽagatiņa žadzināja, Grib vanaga sieva būt; īsi spārni, gara aste, Nevar līdzi lidināt.
Avoti: 4. sējums