zaroties

zaroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.

PiemēriIesprauž kaktusa lapu puķu podā, tā sāk zaroties, un izaug liels kaktuss..

Iesprauž kaktusa lapu puķu podā, tā sāk zaroties, un izaug liels kaktuss..
Kad [ceļojošā] smilts nostiprināta, tajā audzē piemērotus, mazprasīgus savvaļas augus.. Šie augi attīsta smiltī spēcīgus zemes dzinumus, cero, zarojas..
Kalnāju augu saknes zarojas un aug atkarībā no klinšu plaisām. Iespiežoties starp plaisām, tās paātrina klinšu sairšanu.
pārn. Bet dzīve zarojas un sazarojas kā rožu cers, kā mūžos dzīvais koks.

2.Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).

PiemēriIr iespējams, ka senos laikos Daugava ap Staburadzes klinti zarojusies divās daļās: viens zars tecējis pa tagadējo gultni, bet otrs pa skaidri saredzamo sengultni uz Seces pusi..

Ir iespējams, ka senos laikos Daugava ap Staburadzes klinti zarojusies divās daļās: viens zars tecējis pa tagadējo gultni, bet otrs pa skaidri saredzamo sengultni uz Seces pusi..
Meža ceļš krietnu gabalu aiz pamestās Kalupes luterāņu baznīcas pašā meža vidū zarojas. Kādreiz šai ceļu staklē bijusi saimniecība..
..krunciņas [audzinātājam] acu kaktiņos zarojas un izpletušās aizklīst līdz deniņu sirmumam, liecinot, ka šīs acis un taisnā, šaurā mute spēj savilkties arī labsirdīgā smaidā.

2.1.pārn. Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.

PiemēriViņš cēlies no Ziemeļvidzemē pazīstamas latviešu dzimtas, kas zarojoties un radojoties 19. gadsimtā devusi arī.. Ruģēnus, Asarus, Endzelīnus, Vītolus..

Viņš cēlies no Ziemeļvidzemē pazīstamas latviešu dzimtas, kas zarojoties un radojoties 19. gadsimtā devusi arī.. Ruģēnus, Asarus, Endzelīnus, Vītolus..

Avoti: 8. sējums