Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
meimurot
meimurot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Iet grīļīgā gaitā, streipuļojot.
Piemēri..rītos bija jāceļas agri jo agri un pussnaudā jāmeimuro uz skolu...
  • ..rītos bija jāceļas agri jo agri un pussnaudā jāmeimuro uz skolu...
  • Mēs sakrampējam rokas un stenēdami un meimurodami ceļam maisus.
  • Grūstīdamies un meimurodami visi trīs iereibušie sabira šaurā priekšnamiņā..
Avoti: 5. sējums