Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
knaibles
knaibles -ļu, s.; tikai dsk.
1.Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
PiemēriKalēja knaibles.
  • Kalēja knaibles.
  • Knaibles izgatavo no metāla. Tās iedala asknaiblēs, plakanknaiblēs un apaļknaiblēs. Knaibles lieto naglu izvilkšanai, naglu un stiepļu pārkniebšanai u. tml.
  • sal. Krustmātei Minnai ir briesmīgi cieti pirksti, plaukstu tie tur sažņaugtu kā knaiblēs.
1.1.Instruments zīmju iespiešanai vai izkniebšanai.
PiemēriSavu biļeti pasniedza arī Janka, un konduktors, to lietpratīgi aplūkojis.., noknakšķināja knaibles..
  • Savu biļeti pasniedza arī Janka, un konduktors, to lietpratīgi aplūkojis.., noknakšķināja knaibles..
  • Uzdevums - sivēnu tetovēšana. Tas nozīmē - katram ruksim ausī ar īpašām knaiblēm iespiež numuru.
Avoti: 4. sējums