nopīkstēt
nopīkstēt -pīkstu, -pīksti, -pīkst, pag. -pīkstēju
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem).
PiemēriPele nopīkstēja vien.
- Pele nopīkstēja vien.
2.trans. Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt.
Piemēri«Velkas kā uz sprāgšanu!» ar asarām rīstīdamies nopīkstēja sīki, bet bezgala ļauni.
- «Velkas kā uz sprāgšanu!» ar asarām rīstīdamies nopīkstēja sīki, bet bezgala ļauni.
- Ja kāds nevērīgāk apgājās ar labību, vecais nopīkstēja: «Bet mīļie latvieši, kā tad tā?»
3.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriNepacietīgi divas reizes nopīkstēja ārdurvju zvans..
- Nepacietīgi divas reizes nopīkstēja ārdurvju zvans..
Avoti: 5. sējums