žņaudzējs
žņaudzējs -a, v.
žņaudzēja -as, s.
1.Darītājs → žņaugt.
2.sar. Trula, žņaudzoša sāpe.
PiemēriTūska līda arvienu tuvāk sirdij, lāgu lāgiem sagrāba tādi žņaudzēji, ka pēdējā stunda likās klāt.
- Tūska līda arvienu tuvāk sirdij, lāgu lāgiem sagrāba tādi žņaudzēji, ka pēdējā stunda likās klāt.
- ..mana saimniece.. vienmēr žēlojas par visādiem dūrējiem un žņaudzējiem, bet patiesībā nekad nav īsti slimojusi.
- Kad pakrūtē iemetās žņaudzējs, sievasmāte iedeva vēdera pilienus vai vērmeļu tēju.
Avoti: 8. sējums