atvieglojums
atvieglojums -a, v.
1.parasti vsk. Izjūta, kas rodas pēc atbrīvošanās no negatīva psihiska stāvokļa.
PiemēriAtvieglojuma sajūta.
- Atvieglojuma sajūta.
- Just atvieglojumu.
- Māra nav viņam stāstījusi par manu bildinājumu, Sala domāja, un šī apziņa viņam sagādāja atvieglojumu.
- Tas tikai sapnis. Milzīgs atvieglojums pārņem Jaņuku..
- Ir labi. Ieva guļ saulē. Ir tāds atvieglojums un miers, kas šķiet gandrīz vai taustāms.
2.Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes). Arī priekšrocība.
PiemēriAtvieglojumi nodokļu maksāšanā.
- Atvieglojumi nodokļu maksāšanā.
Avoti: 1. sējums