atvieglojums
atvieglojums -a, v.
1.parasti vsk. Izjūta, kas rodas pēc atbrīvošanās no negatīva psihiska stāvokļa.
PiemēriAtvieglojuma sajūta.
2.Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes). Arī priekšrocība.
PiemēriAtvieglojumi nodokļu maksāšanā.
Avoti: 1. sējums