nopūsties
nopūsties -pūšos, -pūties, -pūšas, pag. -pūtos; refl.
1.Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
Piemēri..Liena pa brīdi parādīja pilnīgas dzīvības zīmes: viņa atvēra drusku acis, smagi nopūtās un tad nogrima dziļā miegā.
- ..Liena pa brīdi parādīja pilnīgas dzīvības zīmes: viņa atvēra drusku acis, smagi nopūtās un tad nogrima dziļā miegā.
- Kūtī, žvadzinot ķēdi, mīņājās govs, nopūtās cūka..
2.Intensīvā, parasti skaļā, izelpā noteikt, pateikt.
Piemēri«Nekā nevar darīt,» viņš [kapteinis], krastā pārbraucis, bēdīgi nopūtās, «laiks atvadīties no ūdeņiem.»
- «Nekā nevar darīt,» viņš [kapteinis], krastā pārbraucis, bēdīgi nopūtās, «laiks atvadīties no ūdeņiem.»
- Kad atbrauca mātes jaunākā māsa, viņa ik reizi nopūtās: «Lai tev, Anna, šā vai tā, tu tomēr esi pašas saimniecībā. Bet kas ir man?»
Avoti: 5. sējums