pieskanēt
pieskanēt -skanu, -skani, -skan, pag. -skanēju; intrans.
1.Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
PiemēriTelpa pieskan ar mūziku.
- Telpa pieskan ar mūziku.
- Tagad, brīvlaikā, [skolas] ēka vientulīgi slēpās lielos, svinīgos kokos, kas jau pēc pāris nedēļām pieskanēs pilni saucieniem, smiekliem..
1.1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriPagalmam pārlido klusai ēnai līdzīgais vakarlēpis, lai pēc tam no birztalas laukmalē ar savu nerimtīgo tarkšķi.. pieskanētu visu sulīgo vasaras nakti.
- pārn. Pagalmam pārlido klusai ēnai līdzīgais vakarlēpis, lai pēc tam no birztalas laukmalē ar savu nerimtīgo tarkšķi.. pieskanētu visu sulīgo vasaras nakti.
1.2.trans. Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) – par skaņu.
PiemēriBramanim tādas blēņas [lasīšana] neinteresēja, viņš pēc vakariņām tūliņ aizgāja pusgraudnieka galā gulēt, līdzko istabu sāka pieskanēt Andra skanīgā balss.
- Bramanim tādas blēņas [lasīšana] neinteresēja, viņš pēc vakariņām tūliņ aizgāja pusgraudnieka galā gulēt, līdzko istabu sāka pieskanēt Andra skanīgā balss.
2.pareti Atbilst, būt piemērotam (kam).
PiemēriSavā dendija lomā viņš nebūt neizskatījās smieklīgs, viņam pat pieskanēja monoklis, kas Rīgas publikai bija diezgan neparasta lieta.
- Savā dendija lomā viņš nebūt neizskatījās smieklīgs, viņam pat pieskanēja monoklis, kas Rīgas publikai bija diezgan neparasta lieta.
- Tēva balss sākumā nepieskan sejas izskatam.
Avoti: 6-2. sējums