Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dižmeistars
dižmeistars -a, v.
dižmeistare -es, dsk. ģen. -ru, s.; pareti
Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
PiemēriPati spēcīgākā izstādes daļa nenoliedzami bija tēlniecība. Nemaz nerunājot par tāda dižmeistara kā Veines Altonena daiļradi..
Avoti: 2. sējums