dižmanība
dižmanība -as, s.; parasti vsk.; niev.
1.Vispārināta īpašība → dižmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..viņam [dzejniekam] organiski pretīga bij korporeļu dižmanība.
2.Bagātība, vara, izcils stāvoklis.
Piemēri..kad Kurzemes budzis atceras savu pagātni, apjūsmo savu dižmanību, viņš ir kurls un akls kā teteris riesta laikā.
Avoti: 2. sējums