dižmanīgs
dižmanīgs -ais; s. -a, -ā
dižmanīgi apst.; niev.
1.Tāds, kas ar stāju, izturēšanos īpaši izceļ savu bagātību, spēku vai spējas. Lielīgs, bravurīgs.
Piemēri..tas [Pūce].. kā tāds pakalpiņš, šim dižmanīgajam aktierim, ne acu nepamirkšķinājis, metās izpildīt pavēli.
1.1.Tāds, kurā izpaužas īpašs savas bagātības, spēka vai spēju izcēlums.
PiemēriDižmanīga valoda.
Avoti: 2. sējums