Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dižmežs
dižmežs -a, v.
Liels mežs, kurā koki izauguši no sēklām.
PiemēriPēc izcelšanās izšķir dižmeža audzes, kas izaugušas no sēklām, un atvasājus, kas izauguši no celmu un sakņu atvasēm.
Avoti: 2. sējums