viesis
viesis -sa, v.
viese -es, dsk. ģen. -su, s.
1.Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
PiemēriIlgi gaidīts viesis.
Stabili vārdu savienojumiNelūgts viesis (arī ciemiņš). Peldu viesis.
1.1.Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
PiemēriBruņurupucītis.. ir mūsu republikas viesis jau kopš pagājušā gada pavasara, kad viņu no tālās Vidusāzijas tuksnešiem atveda.. ekspedīcija.
Stabili vārdu savienojumiMaldu viesi.
1.2.vsk., v. Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
PiemēriIet viesos.
2.Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
PiemēriSagaidīt konferences viesus.
Avoti: 8. sējums