viesis
viesis -sa, v.
viese -es, dsk. ģen. -su, s.
1.Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
PiemēriIlgi gaidīts viesis.
- Ilgi gaidīts viesis.
- Rets viesis.
- Lūgti viesi.
- Kāzu viesi.
- Viesu grāmata.
- Aicināt viesus pie galda.
- Pavadīt viesus.
- ..bijām viņa [skolotāja] viesi visu dienu līdz vēlam vakaram: dzērām viņa saldo tēju un kafiju, ēdām viņa lielo kliņģeri.. un jutāmies.. laimīgi.
- Pats namatēvs ir brīnum jautrs, jau sen nometis svārkus.. Viesus pienākas saņemt, svinīgi apģērbtam, bet vēlāk var iekārtoties kā ērtāk.
- Mācītāja neredzēja. Nebija arī bēru saimnieka, kas sagaidītu un izvadītu sēru viesus..
- pārn. Durvis uz lielo, tumšo saimes istabu stāvēja vaļā, un saule nu varēja gozēties uz.. bandinieka guļamās lāviņas dzirkstīdama un mirdzēdama, labvēlīgā un drošā viese.
- Prātnieks izdabūja no krodzinieka viesu istabas atslēgu un saveda mērniekus tur iekšā..
Stabili vārdu savienojumiNelūgts viesis (arī ciemiņš). Peldu viesis.
- Nelūgts viesis (arī ciemiņš) — Viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā. Arī nepatīkams viesis.
- Peldu viesis — Peldviesis.
- Viesu istaba — Viesistaba.
1.1.Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
PiemēriBruņurupucītis.. ir mūsu republikas viesis jau kopš pagājušā gada pavasara, kad viņu no tālās Vidusāzijas tuksnešiem atveda.. ekspedīcija.
- Bruņurupucītis.. ir mūsu republikas viesis jau kopš pagājušā gada pavasara, kad viņu no tālās Vidusāzijas tuksnešiem atveda.. ekspedīcija.
- Putnus, kuri kādā noteiktā vietā neperē, bet kurus sastop tikai ceļošanas laikā, kad tie lido uz ziemošanas vietām un atpakaļ, sauc par caurceļotājiem. Pārziemošanas vietās šādus putnus sauc par ziemas viesiem.
- Vālodze ierodas pie mums maija pirmajā pusē un jau augustā dodas projām uz dienvidiem. Tādēļ viņu saucam par vasaras viesi.
- Putnus, kas attiecīgajā apvidū ļoti reti ieklejo vai ieceļo, sauc par ieceļotājiem jeb maldu viesiem.
Stabili vārdu savienojumiMaldu viesi.
- Maldu viesi zool. — Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
1.2.dsk., v. Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
PiemēriIet viesos.
- Iet viesos.
- Pārrasties no viesiem.
- ..viņš [jauneklis] sāka pārrasties pa vasaru viesos. Pārbrauc, kad ābelei sametušies jau mazi āboltēni.. Un, nenogaidījis rudeni.., viņš aizbrauc atkal..
- Bija mana dzimšanas diena, un krustmāte atbrauca viesos. Es parādīju visas saņemtās dāvanas, un krustmāte pievienoja tām savējo.
- Es biju viesos šais dienās, kā jau teicu, pie drauga..
2.Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
PiemēriSagaidīt konferences viesus.
- Sagaidīt konferences viesus.
- Poļu viesi nāk vērienīgi - ar četriem koncertiem, ar vairāk nekā divsimt izpildītājiem..
- ..augustā Pavlovs atkal redzams starptautiskā zinātnieku kongresā, tikai šoreiz ne kā viesis, bet gan kā namatēvs.
Avoti: 8. sējums