Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gļotāda
gļotāda -as, s.; anat.
Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
PiemēriSmēķētājiem ir iekaisusi rīkles gļotāda, kas izraisa klepu.
  • Smēķētājiem ir iekaisusi rīkles gļotāda, kas izraisa klepu.
  • Asinsizplūdumi zem acs ābola gļotādas ir sastopami kā jauniem, tā veciem cilvēkiem.
  • Aizsardzības spējas piemīt arī organisma gļotādām, kas izklāj mutes un deguna dobumu, elpošanas ceļus, acis, dzimumorgānus.
Avoti: 3. sējums