Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gļotāda
gļotāda -as, s.; anat.
Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
PiemēriSmēķētājiem ir iekaisusi rīkles gļotāda, kas izraisa klepu.
Avoti: 3. sējums