palsot
palsot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Būt ar palsu nokrāsu.
PiemēriPalso migla.
- Palso migla.
- Rudeņos lāča kažoks palsoja ruds kā nobirušās alkšņu lapas..
1.1.Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
PiemēriPriekšā palsoja mazs soliņš. Strēlnieki nosēdināja uz tā Raigu.
- Priekšā palsoja mazs soliņš. Strēlnieki nosēdināja uz tā Raigu.
- Māte cepa pavardā zilpelēku zivi, uz zivs sāniem palsoja pelnu plēnes.
- ..Svīris.. sāka jūsmot par Dzirnavupi, kuras krastos starp košzaļajiem ievu puduriem palsoja sudrabaino vītolu kodaļas.
Avoti: 6-1. sējums