atbaidīt
atbaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Baidot panākt, ka attālinās. Aizbaidīt.
PiemēriĪsti makšķernieki ir lieli klusētāji - runāšana atbaidot zivis.
2.Radot nepatiku, bailes, atsvešināt.
PiemēriNo citiem māju ļaudīm viņa sāka sargāties arvienu vairāk. Viņai likās, ka katrā būtu pamanāma daļa no tā riebīgā, kas viņu tā atbaidīja no saimnieka.
Avoti: 1. sējums