nodzīties
nodzīties -dzenos, -dzenies, -dzenas, pag. -dzinos; intrans.; sar.
1.Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
PiemēriViņš vienīgi uzreiz manīja, kā nodzinies pa garo dienu, kā piekusis, jānudien, līdz nāvei.
2.Nonākt (materiālās) grūtībās.
Piemēri..pat no zvejas laivas nācās šķirties, to pārdodot; tā viņš [zvejnieks] nodzinās līdz pēdējai kapeikai, līdz pēdējai vestes pogai..
3.Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
PiemēriSimtu jūdžu nodzinies.
Avoti: 5. sējums