nodzīties
nodzīties -dzenos, -dzenies, -dzenas, pag. -dzinos; intrans.; sar.
1.Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
PiemēriViņš vienīgi uzreiz manīja, kā nodzinies pa garo dienu, kā piekusis, jānudien, līdz nāvei.
- Viņš vienīgi uzreiz manīja, kā nodzinies pa garo dienu, kā piekusis, jānudien, līdz nāvei.
- Līze: Tu jau vairs neka neēd - pavisam izdilt sāc... Nodzīsies tu man galīgi ar to savu... brigādi.
2.Nonākt (materiālās) grūtībās.
Piemēri..pat no zvejas laivas nācās šķirties, to pārdodot; tā viņš [zvejnieks] nodzinās līdz pēdējai kapeikai, līdz pēdējai vestes pogai..
- ..pat no zvejas laivas nācās šķirties, to pārdodot; tā viņš [zvejnieks] nodzinās līdz pēdējai kapeikai, līdz pēdējai vestes pogai..
3.Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
PiemēriSimtu jūdžu nodzinies.
- Simtu jūdžu nodzinies.
Avoti: 5. sējums