nodzirkstīt
nodzirkstīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja
1.intrans. Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstēt (1).
PiemēriVēl nodzirkstīja caur kokiem nupat nogrimušās saules atblāzma mākoņos..
- Vēl nodzirkstīja caur kokiem nupat nogrimušās saules atblāzma mākoņos..
- Mares acis nodzirkstīja, viņa bija manījusi un sapratusi..
- pārn. «Lūk, ar viņu varbūt es saprastos, ar viņu varbūt būtu laimīgs,» Lieknī nodzirkstīja zibenīga doma..
3.trans.; apv. Nolauzt ogli (kam degošam) tā, ka īsu brīdi dzirksteļo.
Piemēri«Kāda drūma kļuvusi māja,» domāja Agnese, nodzirkstīdama sienā iesprausto skalu..
- «Kāda drūma kļuvusi māja,» domāja Agnese, nodzirkstīdama sienā iesprausto skalu..
Avoti: 5. sējums