nodzist
nodzist parasti 3. pers., -dziest, pag. -dzisa; intrans.
1.Pārstāt degt, izstarot gaismu. Arī izdzist1.
PiemēriUguns nodziest.
1.1.Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu).
PiemēriSpuldze nodziest.
1.2.Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem).
PiemēriNodziest blāzma.
1.3.Vājinoties ap gaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu).
PiemēriKad nodziest arī sniegu galotnes, tad ir pilnīga nakts un es esmu mājā.
1.4.pārn. Satumst (pa rasti par dienu, vakaru).
PiemēriArī ziemas diena drīz varēja nodzist. Meitenes piecēlās, lai ietu..
1.5.pārn. Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
PiemēriSmaids nodzisa no viņa lūpām..
2.Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu). Arī izdzist2.
PiemēriNodzisis uzraksts.
3.Kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu). Izdzist (4).
Piemēri..čukstošā [slimnieces] balss nodzisa pavisam.
4.Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu). Arī izdzist6.
PiemēriAcis iegailējas priekā, bet drīz nodzisa: viņa redzēja māti - vienu ziemas tumsā, baiļu nomāktu un neaizsargātu.
4.1.Kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
PiemēriViņas balss pavisam nodzisusi. Viņa neraud vairs un nesmejas. Zods viņai trīs kā no iekšēja aukstuma.
5.Kļūt ļoti vājam, izbeigties (par psihiska stāvokli, tā izpausmi).
Piemēri..prieks nodzisa kā rudens vēja nopūsta liesma..
Avoti: 5. sējums