nodzirkstēt
nodzirkstēt parasti 3. pers., -dzirkst, pag. -dzirkstēja; intrans.
1.Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstīt (1).
PiemēriRasa nodzirkst saulē.
- Rasa nodzirkst saulē.
- Zeme dunēja, [tramvaja] drātis.. nodzirkstēja mēnesnīcā.
2.Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
PiemēriGlāzē nodzirkstēja limonāde.
- Glāzē nodzirkstēja limonāde.
Avoti: 5. sējums