Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sabraukties
sabraukties -braucos, -braucies, -braucas, pag. -braucos; refl.
1.Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt. Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
PiemēriKrietni sabraukties ar velosipēdu.
2.pareti Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
Piemēri..nebiju paguvis sabraukties ar komandu...
Avoti: 7-1. sējums