krāmēt
krāmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans.; sar. Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā. Kārtot (kādu vietu, telpu).
PiemēriIekārtošanās laimīgajam dzīvokļa ieguvējam neaizņem pārāk daudz laika. ..Nav jau viņam nekā daudz, ko krāmēt. Protams, ja neskaita grāmatas.
2.intrans.; vienk. Sist (kādam).
Piemēri«..vainīgajam jākrāmē pa galvu..!»
Avoti: 4. sējums