lāsot2
lāsot parasti 3. pers., lāso, pag. lāsoja
lāsēt [2] parasti 3. pers., lās, retāk lāsē, pag. lāsēja; intrans.
1.Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
PiemēriVēl es nezinu, kā sauc šos ziedus, Kuros lāso agra rīta rasa..
- Vēl es nezinu, kā sauc šos ziedus, Kuros lāso agra rīta rasa..
- Vecenīte iet ar salnas puķēm. Miķelīšu skropstās lāso lietus.
- pārn. Lai tev dienas mirdz kā rasas tīrās pērles, mās! Ne jau ilgi dzīves pļavās zelta rasa lās.
1.1.Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
PiemēriDārza koki un krūmi visu laiku bija slēpuši strādātāju augumus. Pašā priekšā lāsoja sarkans lakatiņš.
- Dārza koki un krūmi visu laiku bija slēpuši strādātāju augumus. Pašā priekšā lāsoja sarkans lakatiņš.
- ..līdz pat silam līdzenumā un nogāzēs briedīgā dzeltenumā lāsoja gatavā labība, sen noilgojusies pļāvēju.
- ..zelta saules staros Jau jaunas lapas lās.
- pārn. Kā ķirsis vakars lās, Pie mākoņzara placis.
1.2.pareti Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriPriekšā iztālēm lāsoja sarkans svīdums. «Pils» - tuvāk piebraucot, izlasīju neona tērpto restorāna nosaukumu.
- Priekšā iztālēm lāsoja sarkans svīdums. «Pils» - tuvāk piebraucot, izlasīju neona tērpto restorāna nosaukumu.
1.3.reti Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) – piemēram, par sauli, zvaigznēm.
Piemēri«Kādēļ, kad diena ir galā, Zvaigznes tevī [Daugavā] tā lās?»
- pārn. «Kādēļ, kad diena ir galā, Zvaigznes tevī [Daugavā] tā lās?»
Avoti: 4. sējums