lāsot2
lāsot parasti 3. pers., lāso, pag. lāsoja
lāsēt [2] parasti 3. pers., lās, retāk lāsē, pag. lāsēja; intrans.
1.Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot.
PiemēriVēl es nezinu, kā sauc šos ziedus, Kuros lāso agra rīta rasa..
1.1.Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
PiemēriDārza koki un krūmi visu laiku bija slēpuši strādātāju augumus. Pašā priekšā lāsoja sarkans lakatiņš.
1.2.pareti Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriPriekšā iztālēm lāsoja sarkans svīdums. «Pils» - tuvāk piebraucot, izlasīju neona tērpto restorāna nosaukumu.
1.3.reti Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) — piemēram, par sauli, zvaigznēm.
Piemēri«Kādēļ, kad diena ir galā, Zvaigznes tevī [Daugavā] tā lās?»
Avoti: 4. sējums