Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lāsts
lāsts -a, v.
1.Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
PiemēriMātes lāsti.
  • Mātes lāsti.
  • Baznīcas lāsts.
  • Tad viņas [čigānietes] ilgu laiku lādējās jau pa sētsvidu un vēl aiziedamas kliedza lāstu vārdus atpakaļ: «Kad tu tukša paliktu! Kad tev visi lopi adatu pārēstos! Kad tu pati trīs gadi uz deguna kristu..»
  • «Ak es tev lādos? Tad lai mani lāsti ar reiz uzkāpj debesīs, vai dzirdi? Izputēsi tu ar savām Jaunskaldām kā salmu klēpis vējā. Tev nemūžam nebūs ne dēla, ne meitas, sievas un mātes arī ne.»
  • «Baznīckungs, apžēlojies! ..Tikai neatstāj uz manis lāstu!» - «Atstāšu. Tu esi uzaudzinājis velna bērnu!»
  • sal. Vārdi skanēja kā lāsts, krita kā akmeņi.
Stabili vārdu savienojumiApkraut (ar) lāstiem. Kaķa lāsti debesīs nekāpj.
1.1.Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml. Lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
PiemēriKā jau klusētājs, viņš runāja ļoti reti un pat nemēdza lādēties. Kāds lāsts viņam paspruka tikai, kad zāģis aizķērās.
  • Kā jau klusētājs, viņš runāja ļoti reti un pat nemēdza lādēties. Kāds lāsts viņam paspruka tikai, kad zāģis aizķērās.
  • Tas [darbs] notika ar uzbudinājumu, ar lāstiem un klaigām.
  • Iekšēji Leinasars izgrūda lāstu. To viņš veltīja pats sev, saprazdams, kādu vieglprātīgu soli pasācis..
2.Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
PiemēriViņš uzsāka plašus pētījumus par lepru.. un citām tropu apgabala ādas slimībām, kas bija šo salu lielākais lāsts.
  • Viņš uzsāka plašus pētījumus par lepru.. un citām tropu apgabala ādas slimībām, kas bija šo salu lielākais lāsts.
  • Daugava laikam stāsta, Cik sapņu bijis šai tautai, Cik vaidu zem verdzības lāsta - Kautai un nenokautai.
  • pārn. Ilgu ugunskuri deg, tur dzīvā asins ierit, Mūžam degt un nesadegt - tāds mīlētāja lāsts!
Avoti: 4. sējums