Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lāsteka
lāsteka -as, s.
1.Pie kāda priekšmeta piesalis konusveida ledas veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (no kā) lejup.
PiemēriĪsā ziemas diena slīgst rietā. ..Pēdējā lāse, no jumta tecēdama, netiek vairs nekur, var tikai piekārties galā lāstekas caurspīdīgajam pirkstam.
Stabili vārdu savienojumiLāsteka pil (arī tek).
2.Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušā! un lejup tekošai vielai. Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma.
PiemēriSvecei radās tauku lāstekas.
3.Noteka. Rene.
PiemēriJa vienslīpuma siltumnīca piebūvēta pie ēkas sāniem, tad virs jumta slīpēs pie lāstekas izbūvē sniega aizturētāju.
Avoti: 4. sējums