iesarkt
iesarkt parasti 3. pers., -sarkst, pag. -sarka; intrans.
Kļūt mazliet sārtam (parasti par acīm, seju, tās daļām).
PiemēriVaigi iesarkst.
- Vaigi iesarkst.
- Iesarkusi seja.
- Annai acis bij mazliet iesarkušas, vēsas, varbūt pat īgnas.
- Sijāta plakstiņi vējā ātri iesarka, un tāpēc skatiens likās bēdīgs.
- Māte pārnāca ātrāk nekā citās dienās. Dzeltenīgi bālajos sejas vaibstos ēnojās rūpesti, un iesarkušais deguns šķita vēl vairāk nolīcis uz leju nekā agrāk.
Avoti: 3. sējums