patika
patika -as, s.; parasti vsk.
1.Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
PiemēriPatika strādāt.
- Patika strādāt.
- Klausīties mūziku ar patiku.
- Brokastis.. ēda nesteigdamies, ar patiku..
- ..ar maigu patiku [vīrs] aplūkoja savu apkārtni - kā tāds, kas ilgi klaiņojis bez noteiktas mājvietas.
- Ir gadījies redzēt lēnīgus vectēvus, kas ar viegli drebošu roku bijīgi liek žagarus kurtne un patikā vēro to sadegšanu.
2.Vēlēšanās.
PiemēriLēnajam, klusajam Osim.. nezin no kurienes uzradās zobgalīga ļauna patika pakaitināt kādu..
- Lēnajam, klusajam Osim.. nezin no kurienes uzradās zobgalīga ļauna patika pakaitināt kādu..
- Nav ne laika, ne patikas pārāk ilgi klausīties viņas tērgāšanā.
- Haris negrib ar zvejas stūrmaņa diplomu apmierināties, sapņo par tālbraucēju. Lai tikai mācās, ja ir patika!
- ..tiesības izpaust savu sašutumu nebūt nenozīmē kādu absolūtu rīcības brīvību, nekontrolējamu darbību, kad katrs sabiedrības loceklis var rīkoties pēc savas patikas.
- Esmu atbraukusi krustmātei līdzi tūlīt pēc tēvoča bērēm. Nu jau trīs dienas esmu te. Guļu pēc sirds patikas..
Stabili vārdu savienojumiPēc (sirds) patikas.
- Pēc (sirds) patikas — 1. Pēc vēlēšanās.2. Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
Avoti: 6-1. sējums