sprauns
sprauns -ais; s. -a, -ā
sprauni apst.
1.Možs, veselīgs, izveicīgs (par cilvēkiem). Arī augstprātīgs.
Piemēri..gadu apdeldētais, taču fiziski vēl itin spraunais vīrs dzīvē visu uztvēra no jocīgās puses un sirds dziļumos bija radinieks Kolā Brinjonam.
- ..gadu apdeldētais, taču fiziski vēl itin spraunais vīrs dzīvē visu uztvēra no jocīgās puses un sirds dziļumos bija radinieks Kolā Brinjonam.
- ..Laucis no daudziem dzirdējis, ka Ieva esot pagasta spraunākā meita.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGarajā naktskreklā viņa izskatās vēl slaida un sprauna, tikai nedaudz uzkumpušie kamieši liecina par gadu un darba nastu..
- Garajā naktskreklā viņa izskatās vēl slaida un sprauna, tikai nedaudz uzkumpušie kamieši liecina par gadu un darba nastu..
- ..mūža astotajā desmitā vēl rosījās tik mundri un sprauni, ka vecā vīra nopūtas par drīzo nāvi neviens neņēma nopietni.
- «Padod tos svarus!» Lapiņš, rādīdams uz skapjaugšu, visai sprauni pieprasa mājastēvam.
- Marta.. sprauni iesprauda vienu roku kuplajos sānos, otras tuklo pirkstu vicināja vīram gar degunu..: «Parādi tikai viņiem to, ka viņi gudrāki par tevi..»
1.2.Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSprauna govs.
- Sprauna govs.
- Sprauns bērzs.
- ..Jucis [zirgs] rāvās vēl spraunāk. «Stāvi, sātans!» Toms dusmīgi šņāca, abām rokām žņaugdams pavadu.
Avoti: 7-2. sējums