Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sniegties
sniegties sniedzos, sniedzies, sniedzas, pag. sniedzos; refl.
1.Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu.
PiemēriSkatiem krīt uz vienu, īpaši garu meldru. To dabūt rokā!.. Bet garais izaudzis tālāk par īsajiem. Sniedzies, cik vari, pirksti neskar to.
1.1.Tikt stieptam, virzītam, lai ko paņemtu, saņemtu (par roku).
PiemēriPēc ēdiena viņam bija ieradums uztaisīt dūmu. Roka arī tagad sniedzās gultas malā pēc pīpītes..
2.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
PiemēriGrāmatplaukts sniedzas līdz griestiem.
Stabili vārdu savienojumi
2.1.Būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup).
PiemēriPret spilgtajām ugunīm Kilona ēna, melna un milzīga, sniedzās gar aizas krauju augšup..
2.2.Spēt atveidot apziņā (par atmiņu).
PiemēriCik vien atmiņa sniedzās, Andra vectēva vectēvi bija bijuši leimaņi..
2.3.Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību).
PiemēriRēzeknes muzeja ekspozīcija vēsta par ilgstošu vēstures laikposmu, kura pirmsākumi sniedzas līdz akmens laikmetam.
2.4.Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
Piemēri..[kalcīta] kristālu formu skaits sniedzas pat vairākos simtos.
Avoti: 7-2. sējums