Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plūsmot
plūsmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.poēt. Izplatīties (plašā vietā, vidē) — par gaismu.
Piemēri..pār Rīgu sāk plūsmot iepelēks oranžums..
1.1.Par gaisa strāvu, smaržu.
Piemēri..no Dižupes ūdens jau vilka dzestrums. Tas plūsmoja pa logu iekšā manā istabā.
1.2.pārn. Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli).
PiemēriLaimes un sāpju plūsma plūsmoja caur maniem locekļiem.
2.reti Plīvot.
PiemēriUn apģērbs.. vēja plīvā atkal plūsmoja un viļņoja..
Avoti: 6-2. sējums