Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mērītājs
mērītājs -a, v.
mērītāja -as, s.
1.Darītājs → mērīt.
2.v.; tehn. Ierīce, instruments (kā) mērīšanai.
PiemēriAttāluma mērītājs.
Avoti: 5. sējums