mērītājs
mērītājs -a, v.
mērītāja -as, s.
1.Darītājs → mērīt.
2.v.; tehn. Ierīce, instruments (kā) mērīšanai.
PiemēriAttāluma mērītājs.
- Attāluma mērītājs.
- Gaismas mērītājs.
- Sekunžu mērītājs.
- Redzamības mērītājs.
- Dziļuma mērītajs.
- Spiediena mērītājs.
- Vēja brāzmainuma mērītājs.
- Pa to laiku pilotu kabīnē ritēja parastais darbs. Augstuma mērītāja strēle griezās nemitīgi, un spēcīgā lidmašīna, celdamās aizvien augstāk, rādīja līdz pilnībai izkopto komandiera rokrakstu.
- Benzīna tanka mērītājs klakšķēdams skaitīja litrus.
Avoti: 5. sējums