Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
merīns
merīns -a, v.
Kastrēts ērzelis.
PiemēriGandrīz visi iejādes meistari sacensībās piedalās ar ķēvēm vai mēriņiem - zirgiem, kam mīkstāks, pakļāvīgāks raksturs.
Avoti: 5. sējums