Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mērīties
mērīties -ījos, -ījies, -ījas, arī -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Mērīt sev (piemēram, auguma garumu).
PiemēriMērīties ar mērlenti.
  • Mērīties ar mērlenti.
1.1.Mērījot salīdzināt (ar ko) auguma garumu. Mērījot salīdzināt (ar ko auguma garumu).
PiemēriTe starp kadiķiem un ciņiem Lielai būt nav māksla grūta, Ja es mērītos ar viņiem, Droši vien, ka pirmā būtu.
  • Te starp kadiķiem un ciņiem Lielai būt nav māksla grūta, Ja es mērītos ar viņiem, Droši vien, ka pirmā būtu.
  • Par Jāni viņu sauca tikai pasveši ciemiņi un tēvs, kad abi mēģināja mērīties augumiem.
Avoti: 5. sējums