mērkaķis
mērkaķis -ķa, v.
1.dsk.; zool. Primātu kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
2.Šis dzimtas dzīvnieks.
PiemēriDažreiz, nosēdies blakus Hermanim, viņš stāstīja tam par tālām zemēm, par papagaiļiem un par mērkaķiem..
- Dažreiz, nosēdies blakus Hermanim, viņš stāstīja tam par tālām zemēm, par papagaiļiem un par mērkaķiem..
- sal. Tu krīti pār savu kāju, Bet naktīs kā mērkaķis Tu krīti no koka pa sapņiem.
Stabili vārdu savienojumiPēc mērkaķa.
- Pēc mērkaķa sar. — Smieklīgi.
2.1.pārn.; vienk. Neglīts, arī nejauks cilvēks.
Piemēri«Astoņdesmit pieci gadi,» Osis teica, «kas tāds mērkaķis vairs par muižas valdītāju!»
- «Astoņdesmit pieci gadi,» Osis teica, «kas tāds mērkaķis vairs par muižas valdītāju!»
- Int, tu vecais mērkaķi! Tu taču nedrīksti strādāt!
Avoti: 5. sējums