Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mēriņš
mēriņš -a, v.
1.Dem. → mērs.
2.Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai. Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
Piemēri..[krogā] rindā uz nagliņām pakārti kapara mēriņi - stops, kortelītis, par desmit, par pieci un par trīs.
  • ..[krogā] rindā uz nagliņām pakārti kapara mēriņi - stops, kortelītis, par desmit, par pieci un par trīs.
  • ...Zarēns uz palodzes lādē patronas. Ar mazu mēriņu grābj no pulvera kārbas, ieber čaulā..
2.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
Piemēri«Uz krustdēla veselību!» Vīteļu Pēteris noteica.., paceldams savu mēriņu pret līdzās sēdētājiem.
  • «Uz krustdēla veselību!» Vīteļu Pēteris noteica.., paceldams savu mēriņu pret līdzās sēdētājiem.
  • Zāles bija jāizdzer viss mēriņš līdz dibenam. Māsiņa turēja glāzīti ar savu roku, kamēr Māris dzēra..
2.2.Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
Piemēri..[Andrejs] izvelk pudeli degvīna un noliek uz galda: «Ieņemsim pa mēriņam. Uz sapazīšanos.»
  • ..[Andrejs] izvelk pudeli degvīna un noliek uz galda: «Ieņemsim pa mēriņam. Uz sapazīšanos.»
  • «Bet nu jau butele [pudele] būs gandrīz tukša, paši vien būsim izdzēruši.» Matvejs teica «paši», lai gan Vaska daļā nebija vairāk kā viens mēriņš.
  • Kaupuru Mārtiņš bij tikai 25 gadi vecs, bet mēriņu šņabja.. viņš mācēja iemest mutē kā ogu..
Stabili vārdu savienojumiIebaudīt mēriņu (arī glāzīti, lāsīti).
Avoti: 5. sējums