Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mērkaziņa
mērkaziņa -as, s.
Tārtiņveidīgo kārtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām.
PiemēriMedīt mērkaziņas.
  • Medīt mērkaziņas.
  • Mērkaziņa, pērkonkaza, «purva sloka».. ir meža strazda lielumā..
  • Raksturīgā mērkaziņu «blēšana» ir skaņa, kas rodas, gaisam vibrējot starp astes spalvām viļņveidīgajā riesta lidojumā.
  • Un piepeši uz šo aicinošo ķurr... ķurr... atsaucas sīka, švīkstoša blēšana. Tepat aiz ozola, augšup - lejup spurgdamas, sloku apsmej mērkaziņas.
Avoti: 5. sējums