Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mērkoks
mērkoks -a, v.
Koka stienis, arī plāksne, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
PiemēriZāģējot stumbrus, tie iepriekš jāsamērī.. Meža izstrādē šim nolūkam lieto mērkokus.
Avoti: 5. sējums