mērkoks
mērkoks -a, v.
Koka stienis, arī plāksne, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
PiemēriZāģējot stumbrus, tie iepriekš jāsamērī.. Meža izstrādē šim nolūkam lieto mērkokus.
- Zāģējot stumbrus, tie iepriekš jāsamērī.. Meža izstrādē šim nolūkam lieto mērkokus.
- Ir arī tādi mērkoki, kuriem vienā galā pierīkots skrīpsts.. vai zāģītis.., ar ko iegriezt stumbrā svītru.
- Nu vīrs nogriezis labu mērkoku.
Avoti: 5. sējums