mērīt
mērīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību. Šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
PiemēriMērīt ātrumu.
- Mērīt ātrumu.
- Mērīt temperatūru.
- Mērīt jaudu vatos.
- Mērīt istabu.
- Mērīt sasaluma slāni.
- Nokrišņus, kā šķidros, tā cietos (sniegu, krusu), mērī ar nokrišņu [mērītāju] jeb lietus mērītāju.
- ..[viņš] staigā pa dārzu, gar ēkām, gar dīķi. Pāris reizes ar kārti to [dīķi] mērīja..
- «..esmu pasācis mērīt muižas zemes. Kad zemniekiem mājas izdos uz renti, tad muiža vairs nebūs vagars par zemnieku laiku un darbu.»
- sal. «T-tu?» vecais vīrs neticīgi, izsmējīgi noraugās uz dēlu, kā mērīdams to, kā svērdams.
- pārn. Šajā pasaulē mūs laižot, Mūs ar vienreizības mēru mērīja.
- pārn. Paliks tieši tik, Cik katrs ir paguvis. Nežēlīgs ir mērs, kas mērī Plašumu, dziļumu, smagumu.
Stabili vārdu savienojumiAr skatienu (arī skatu, acīm) mērīt (arī mērot).
- Ar skatienu (arī skatu, acīm) mērīt (arī mērot) idioma — Vērtējot pētījoši apskatīt.
- Mērīt (retāk mērot) ar savu olekti idioma — Spriest (par ko) no sava viedokļa.
- Mērīt (retāk mērot) ar vienu olekti idioma — Vērtēt (ko) vienādi.
1.1.pārn. Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
PiemēriKas mērījis ir agronoma rūpi Un sāpi par šiem laukiem vējainiem..
- Kas mērījis ir agronoma rūpi Un sāpi par šiem laukiem vējainiem..
2.Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
Piemēri«Neliec nu, saimniec, piekusušam ganu puikam velti mērīt soļus!» Ādama tēvs runāja, gultā paceldamies sēdu.
- «Neliec nu, saimniec, piekusušam ganu puikam velti mērīt soļus!» Ādama tēvs runāja, gultā paceldamies sēdu.
- Pļavu gabali atradās tālu no mājām.., un Vaiņi [saimnieki] siena laikā brauca uz turieni vairāku dienu prombūtnē, lai no lieka nebūtu jāmērī ceļš turp un atpakaļ.
- Mājeli par lētu naudu bija nopirkuši vecie Leiši, lai bērniem nevajadzētu katru dienu mērīt pieci kilometri garo ceļu līdz malu muiželei, kuru tie rentēja.
Stabili vārdu savienojumiMērīt (biežāk mērot) ceļu.
- Mērīt (biežāk mērot) ceļu — Iet, braukt.
- Mērīt (biežāk mērot) soļus — Iet, staigāt kādu gabalu.
2.1.Staigāt šurp turp kādā vietā.
PiemēriTā kā Bērsonam bija stāstāmas svarīgas lietas, viņš lieliem soļiem mērīja istabu, rokas aiz muguras salicis.
- Tā kā Bērsonam bija stāstāmas svarīgas lietas, viņš lieliem soļiem mērīja istabu, rokas aiz muguras salicis.
Avoti: 5. sējums