mērīt
mērīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību. Šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
PiemēriMērīt ātrumu.
Stabili vārdu savienojumiAr skatienu (arī skatu, acīm) mērīt (arī mērot).
1.1.pārn. Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
PiemēriKas mērījis ir agronoma rūpi Un sāpi par šiem laukiem vējainiem..
2.Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
Piemēri«Neliec nu, saimniec, piekusušam ganu puikam velti mērīt soļus!» Ādama tēvs runāja, gultā paceldamies sēdu.
Stabili vārdu savienojumiMērīt (biežāk mērot) ceļu.
2.1.Staigāt šurp turp kādā vietā.
PiemēriTā kā Bērsonam bija stāstāmas svarīgas lietas, viņš lieliem soļiem mērīja istabu, rokas aiz muguras salicis.
Avoti: 5. sējums