norēķins
norēķins -a, v.
1.Darbība, arī rezultāts → norēķināties1.
PiemēriNorēķins ar pārskaitījumu.
- Norēķins ar pārskaitījumu.
- Norēķinu sistēma.
- Norēķins par taksometra izmantošanu izdarāms skaidrā naudā vai ar īpašiem braukšanas taloniem..
- Tie [valūtu kursi] ir viens no galvenajiem instrumentiem starptautiskajos norēķinos, kuros nepieciešams mainīt dažādu valstu valūtas.
- ..1840. gadā kāds anglis aploksnei uzlīmēja pirmo pastmarku, ko bija izgudrojis, lai vienkāršotu pasta norēķinus..
2.Ziņojums (piemēram, par veikto uzdevumu, darba rezultātiem).
PiemēriDerdzās tā drausmīgā sīkumainā norēķinu un izziņu kārtība, ko ostai uzspieda vācieši.
- Derdzās tā drausmīgā sīkumainā norēķinu un izziņu kārtība, ko ostai uzspieda vācieši.
- Pēc testamenta izpildīšanas testamenta izpildītājam jāsniedz mantiniekiem pēc viņu pieprasījuma norēķins.
- Viņš.. neturēja par vajadzīgu dot norēķinus vecākiem par katru savu soli.
Stabili vārdu savienojumiDot norēķinu.
- Dot norēķinu — Sīki informēt (kādu par savu rīcību, darbību u. tml.).
3.grāmatv. Dokuments par atvēlēto līdzekļu izmantošanu.
PiemēriAvansa norēķins.
- Avansa norēķins.
- Finanšu norēķins.
- Norēķina blanka.
Avoti: 5. sējums