saltums
saltums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → salts1, šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra; aukstums1.
Piemēri..saltums līda pie kauliem, un es kūleņoju atpakaļ pa aizsnigušo olnīcu uz māju.
- ..saltums līda pie kauliem, un es kūleņoju atpakaļ pa aizsnigušo olnīcu uz māju.
- Te [kalnos] nejūt arī saltumu - augstie kalni kūrortu pasargā no aukstā gaisa pieplūduma.
1.1.Laikapstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
PiemēriDažu dienu vēl sagriezās putenis, bet drīz vien spoža pavasara saule pievārēja saltumu..
- Dažu dienu vēl sagriezās putenis, bet drīz vien spoža pavasara saule pievārēja saltumu..
- Vēl rudens saltums pirmais Man sirdi neaizsniedz.
1.2.sar. Auksts gaiss.
Piemēri«Vazājas...» vecene norūca. «Pielaiž tik istabu ar saltumu...»
- «Vazājas...» vecene norūca. «Pielaiž tik istabu ar saltumu...»
- Es nokāpju lejā un aizslēdzu durvis - lai saltums nenāk.
2.Sajūta, ko rada zema temperatūra. Aukstums (2).
Piemēri..gribēdama savu iekšējo saltumu aizdzīt, viņa iztukšoja glāzi līdz dibenam.
- ..gribēdama savu iekšējo saltumu aizdzīt, viņa iztukšoja glāzi līdz dibenam.
- ..tad viņš izdzirda soļus. Ap zemnīcu staigāja cilvēki!.. Savāds saltums pēkšņi apņēma viņa plecus un rokas.
- Viņš.. juta, ka tiešām kļuvis vēsi un pa muguru tekā saltums kā sīki vižņi.
3.Attieksme bez sirsnības. Nelaipnība, neatsaucība. Aukstums (3).
Piemēri..uz skatuves Mirdza Šmithene vēl stiprāk sajuta šo dīvaino saltumu pret Magoni.
- ..uz skatuves Mirdza Šmithene vēl stiprāk sajuta šo dīvaino saltumu pret Magoni.
- «Ej mājās, Nora,» viņš klusi teica, un viņa balsī bija tāds saltums, ka Nora nodrebēja.
Avoti: 7-1. sējums