palts
palts palts, dsk. ģen. palšu, s.
1.Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
PiemēriPasta ratos tuvojoties dzimtenes robežām, bēglim sažņaudzās krūts. Vai tur vainīgs vēlais vakars, pielijušās tumšās paltis uz ceļa.., viņš negribēja par to domāt.
- Pasta ratos tuvojoties dzimtenes robežām, bēglim sažņaudzās krūts. Vai tur vainīgs vēlais vakars, pielijušās tumšās paltis uz ceļa.., viņš negribēja par to domāt.
- Kailu galvu un basām kājām stāvēju pagalma vidū, un daudz netrūka, lai es kā bērnībā būtu sācis lēkāt pa paltīm un gavilēt skaļā balsī.
- Mašīnas aizjoņo garām, ūdens paltis šķaidīdamas, un cilvēki nāk pretī, ziemas mēteļus vaļā attaisījuši..
- Zem kailiem zariem lāsmo dubļu paltis,..No rudens vēju pieskārieniem saltiem Trīc afišas pie pelēkajiem mūriem.
1.1.Uz līdzenas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums. Laukums, ko klāj šāds šķidrums.
PiemēriLietus neatlaidīgi kapā šoseju. Caur [autobusa] logiem sāk sūkties ūdens. Uz grīdas sakrājas paltis.
- Lietus neatlaidīgi kapā šoseju. Caur [autobusa] logiem sāk sūkties ūdens. Uz grīdas sakrājas paltis.
- Viņa sit plaukstas un lec gaisā, tā ka uz tīrās grīdas paliek paltis no sabristajiem mātes zābakiem..
- Kad es sasniedzu nelaimes vietu, vainīgā kravas mašīna jau brauca projām...Viens zēns ar dzeltenām smiltīm apkaisīja asins palti ietves malā.
2.pareti Šalts.
PiemēriTikko Ērika pēdējo stādu bija iestādījusi, viņu tūliņ apšalca negaidīta ūdens palts. Tādu pašu saņēma arī Laucis, un nu viņi abi bija slapji.
- Tikko Ērika pēdējo stādu bija iestādījusi, viņu tūliņ apšalca negaidīta ūdens palts. Tādu pašu saņēma arī Laucis, un nu viņi abi bija slapji.
- Vēja brāzmas no plīstošo viļņu galiem rāva gaisā lielas ūdens paltis, kas aplēja klāju un triecās augšā līdz stūrmaņa kabīnes iluminatoru rūtīm.
Avoti: 6-1. sējums