vērst1
vērst vēršu, vērs, vērš, pag. vērsu; trans.
1.Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
PiemēriVērst tālskati pret apvārsni.
1.1.parasti divd. formā: vērsts Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
PiemēriVērstā antena.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
PiemēriVērst uzmanību uz notikumu.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
PiemēriViss stāsts tad nu vērsts uz to, ka tas, kas pēkšņi nepieņem audzināšanā bez vecākiem palikušu bērnu, ir atpalikušākais cilvēks.
Stabili vārdu savienojumi
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (acīm, skatienam) rodas noteikta saistība (ar kādu objektu).
PiemēriViņš slepus vērš acis uz dzelzceļa pusi.
Stabili vārdu savienojumiNevērsta pārraide. Vērsta pārraide.
Avoti: 8. sējums