Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mīnmetējs
mīnmetējs -a, v.
Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
PiemēriMīnmetēju baterija.
  • Mīnmetēju baterija.
  • Mīnmetēju uguns.
  • Hitlerieši šāva ar mīnmetējiem.. Mīnas.. krita meža vidū..
  • Vērmahta pavēlniecība sakarā ar padomju reaktīvo mīnmetēju parādīšanos frontē nosūtīja karaspēkam direktīvu.
  • Sešstobru mīnmetēju zalves atrada te vienu, te citu kuteri.
Avoti: 5. sējums