mīnmetējs
mīnmetējs -a, v.
Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
PiemēriMīnmetēju baterija.
- Mīnmetēju baterija.
- Mīnmetēju uguns.
- Hitlerieši šāva ar mīnmetējiem.. Mīnas.. krita meža vidū..
- Vērmahta pavēlniecība sakarā ar padomju reaktīvo mīnmetēju parādīšanos frontē nosūtīja karaspēkam direktīvu.
- Sešstobru mīnmetēju zalves atrada te vienu, te citu kuteri.
Avoti: 5. sējums