plaucēt1
plaucēt [plaùcēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
PiemēriPlaucēt burkānus.
Stabili vārdu savienojumiPlaucēta maize.
1.1.Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
PiemēriPlaucēt mucu.
2.parasti 3. pers. Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
PiemēriTvaiks plaucēja rokas un seju, bet.. metinātājs.. [caurules] plīsumam ātri uzlika uzmavu.
2.1.intrans.
PiemēriTemperatūra [pirtī] patiešām lēni kāpa, līdz kļuva grūti elpot; ķermeņi pārklājās sīkām sviedru lāsītēm, degunā un kaklā it kā knieba un plaucēja..
Avoti: 6-2. sējums