Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
platums
platums -a, v.
1.Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
PiemēriDēļa platums.
  • Dēļa platums.
  • Šosejas platums.
  • Upes platums.
  • Telpas platums.
  • Loga platums.
  • Svārku platums.
  • Šalles platums.
  • Pļāvumu viņš pazina. Tas te Mārtiņa vāls, no platuma vien jau redzams - taisni slidināties pa to varēja.
  • Mazais [pirts] lodziņš baļķa platumā jau gaismas nekādas iekšā nelaida.
  • ..pie celtnes piebrauca mašīna ar pārseguma paneļiem. Izmērīju to platumu, garumu.
  • Savstarpēji salīdzinot šīs [priežu] rases variantus, krasi redzama ģeogrāfiskā platuma ietekme.
  • Jūnija vidū ledus sala sasniedza 78°40' ziemeļu platuma.
  • Bija tikai aprīļa vidus, bet šajos platuma grādos [tropos] saule cepināja kā Latvijā bula laikā..
Stabili vārdu savienojumiDienvidu platums. Ģeogrāfiskais platums.
1.1.Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai.
PiemēriRadiācijas platums.
  • Radiācijas platums.
  • Enerģijas līmeņa platums.
2.lok.: platumā, apst. nozīmē; savienojumā ar «visā» Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
PiemēriIzklāt granti visā ceļa platumā.
  • Izklāt granti visā ceļa platumā.
  • Es grozos pa vienu no [siltumnīcu] korpusiem - visā garumā un platumā te sastādītas rozes.
  • Drīz izcirtums visā savā platumā kūpēja un dega.
Avoti: 6-2. sējums